ਨਾਨਜਿੰਗ ਯੂਹੁਆ ਚਾ

ਨਾਨਜਿੰਗ ਯੂਹੁਆ ਚਾ, cīn dē das mahān cāhāṁ vicōṁ ika hai atē isē samēṁ unhāṁ vicōṁ sabha tōṁ navēṁ cāhāṁ vicōṁ ika: isdā itihās sattar sālāṁ tōṁ ghaṭa hai. 1959 vica Yǔhuātái khittē mārē gaē krāntīkārī’āṁ dī yādagar vajaḥ baṇā’ī ga’ī, isa cāh nē dṛṛhatā atē sadā harē rahiṇa vālī yāda dē darśan nū̃ apṇā liā — atē is nū̃ cīṛa dī suī’āṁ dī śakala vica ḍhāliā. Yǔhuā Chá durlabh atē takanīkī taur ‘tē sabha tōṁ muśkila śrēṇī ‘zhēnxíng chá’ (针形茶) dā pratīnidhī hai — suī-ākār cāh, jin’hāṁ dā niramāṇ cāh māstari’āṁ dvārā sabha harē cāhāṁ vicōṁ sabha tōṁ aukhā manniā jāndā hai. Isdī vilakkhaṇ ākār baṇā’uṇa takanīk ‘cuōtiáo – zhuātiáo’ (搓条抓条), jis nū̃ ‘hatthēlī’āṁ vica bailē’ (手中芭蕾, shǒuzhōng bālěi) kihā jāndā hai, 2022 vica Yūneskō dī agi’ātmak virāsata sūcī vica ‘Cīn dī’āṁ ravāyatī cāh utpādan takanīkāṁ atē sambandhit prathā’āṁ’ dē hisē vaga śāmala kītī ga’ī. Yǔhuā Chá ‘Cīn dī’āṁ tīn mashhūr suī’āṁ’ (中国三针, Zhōngguó Sānzhēn) vicōṁ ika hai, jithē Ānhuà Sōngzhēn (安化松针) atē Ēnshī Yùlù (恩施玉露) vī śāmala hana.

1. Klasīfikēśan atē Utpattī:

• Kisama: Harā cāh (绿茶, lǜchá), agārmēṇṭ rahit (an-oksīḍā’īṁ). Prōsēsiṅ takanīk dē anusār, iha chǎoqīng (炒青) — “bhunnē gaē harē cāh” dī śrēṇī vica ā’m̐dā hai, jithē ēnzā’imāṁ nū̃ niśkrīykaraṇ (“harēpā nāś”) ikk garam kṛāhī vica kītā jāndā hai. Ākārigat taur ‘tē, iha suī-ākār (针形, zhēnxíng) cāh hai.
• Śrēṇī: Cīn dē das mashhūr cāhāṁ (中国十大名茶, Zhōngguó Shí Dà Míngchá) vicōṁ ika, pahilī vār 1959 vica sārē cīn dē mashhūr cāhāṁ dē mūlyāṅkana ‘tē is sūcī vica śāmala kītā giā. Iha bhūgōlik saṅkēt (地理标志产品, dìlǐ biāozhì chǎnpǐn) vālā rāśṭrī utpād hai, jis dī rakhī GB/T 20605-2006 mānakātē kītī ga’ī hai. 2020 tōṁ, iha Cīn-EU samjhautē dī bhūgōlik saṅkētāṁ dī sūcī vī hai.
• Utpattī: Cīn, Jiāngsū sūbā (江苏), up-sūbī paīndē dā shahir Nánjīng (南京). Mūl khētara: Zǐjīnshān pahāṛ ‘tē Sūnyatsēn dā makabārā (中山陵, Zhōngshān Líng) atē Yǔhuātái yādagar pārka (雨花台, Yǔhuātái). Adhunik utpādan kṣētara Nánjīng shahirī jilē dē pūrē khētara nū̃ kavar kardā hai: naum̐ jilē, ikatī pēṇḍ, lagbhag 8,000 hēkṭar dē cāh bāgāṁ dā kul kṣētar. Utpādan dā kēndra: Zhōngshānlíng atē Yǔhuātái yādagar kṣētarāṁ vica cāh bāga, nāla hī Jiāngníng (江宁), Lìshuǐ (溧水), Gāochún (高淳), Pǔkǒu (浦口), Liùhé (六合), Qīxiá (栖霞) jilē.
• Bhūgōlik nirdēśāṅk: Lagbhag 32°03’ uttarī akṣāṅś, 118°46’ pūrvī deśāntar (Nánjīng dā kēndra).
• Vikalpak nāṁva: Yǔhuā Chá (雨花茶 — saṅkṣēpt rūp); pahilāṁ (1959 tōṁ pahilāṁ) is khētara dī cāh dī pattī Zhōngshān Yúnwù Chá (钟山云雾茶 — “Zhōngshān pahāṛ dī badalī cāh”) vaga jāṇi jāndī sī.

2. Itihās atē Sabhiācārak Mahattvapūrṇatā:

• Nánjīng dī cāh sabhiācār dī prācīn jaṛhāṁ: Bhāvē Yǔhuā Chá apaṇē āpa vica navāṁ cāh hai, par Nánjīng vica cāh khetī dā itihās Saṭ Dinastī (六朝, Liùcháo, tīsrī tōṁ chavīṁ sadī) taka vāpas jāndā hai. Us samēṁ dē Jiànkāng (建康 — Nánjīng dā purāṇā nāṁ) vica hī cīnī cāh sabhiācār ik varadān vajōṁ paidā hō’iā: “śarāba dī jagha cāh” (以茶代酒, yǐ chá dài jiǔ) dī prathā Wú dē rājā Sūn Hào (孙皓) dē darabār nāl joṛī jāndī hai, jō Nánjīng vica rāj kardā sī. Táng yug vica, “cāh dē sant” Lù Yǔ (陆羽) nē cāh cuṇan atē cakhṇ la’ī qīxiá Sì (栖霞寺) mandar vica nijī taura ‘tē giā, jisa dā sabūt kavi Huángfǔ Rǎn (皇甫冉) nē apṇī kavitā “Lù Hóngjiàn nū̃ Qīxiá mandar cāh cuṇan la’ī bidā kardē hōē” (《送陆鸿渐栖霞寺采茶》) vica ditā. Qīxiá mandar dī pichhōṅ dī ḍulāṇāṁ ‘tē aja vī “cāh cakhṇ dī baithak” (试茶亭, Shìchá Tíng) dē khaṇḍar atē Lù Yǔ nāl sambandhit likhiā “cittē duddha dā jharanā” (白乳泉, Bái Rǔ Quán) maujūd hana. Míng rājavāṁśa dē samrāṭ Zhū Yuánzhāng (朱元璋), jin’hāṁ nē Nánjīng nū̃ rājadhānī baṇā’iā, nē “dabā’ī ga’ī cāh nū̃ khatam karō atē ḍhilī cāh śurū karō” (废团茶而兴散茶) dā mashhūr hukama dikhā’iā, is tarāṁ cīn dī cāh sabhiācār nū̃ sadā la’ī badala ditā.

• Pūrvaćar — Zhōngshān Yúnwù Chá: 1907 vica, Jiāngsū adhikārī Zhèng Shìhuáng (郑世璜) nē Zǐjīnshān pahāṛ ‘tē “Jiāngnán cāh bāga sabhā” (江南植茶公所, Jiāngnán Zhíchá Gōngsuǒ) kā’iam kītī — cīn dē itihās vica pahilī sarkārī cāh khōja aṅg sansthā. Iha ghaṭanā adhunik cīnī cāh vijñāna dā ārambhika bindu manī jāndī hai. Lù Yíng (陆溁) — cāh māstar jis nū̃ Nánjīng cāh dā “pita mahārāja” kihā jāndā hai — nē sabhā vica “Zhōngshān pahāṛ dī badalī cāh” (钟山云雾茶, Zhōngshān Yúnwù Chá) dā utpādan organiz kītā atē pahilī vār ‘cuōtiáo’ (搓条) — cāh dī pattī nū̃ sidhī’āṁ pattalī’āṁ vica rōla karana — dī takanīk lāgū kītī, jis nē Yǔhuā Chá dī bhavikha śakala la’ī nīhāṁ rakhī.

• Racanā (1958–1959): 1958 vica, cāh khetī nū̃ vikast karan dē sārē cīn dē māng dē tahata, Jiāngsū sūbē dī pārṭī līḍaraśipa nē ikk nāṁmā cāh baṇā’uṇā dā kāma saumpiā, jō PRC dī dasvīṁ varhēgaṇḍa la’ī ikk tōhafā hōvē atē krāntīkārī’āṁ dī yādavāṅ la’ī haī. “Jiāngsū sūbā mashhūr cāh racana kaman” (江苏省名特茶创制委员会) baṇā’ī ga’ī, jisa vica sūbē dē das tōṁ vadh cāh māstar śāmala sī. Uh Zhōngshān samādhi bāgāṁ vica ikaṭhē hō’ē. tajuribē dē daurāna, cāh patti’āṁ dī vibhina śakalāṁ vicāri’āṁ ga’ī’āṁ: dātaṛī atē hathauṛā, lambā bhālā, taravāra, kulhāṛī, phula dī pattī’āṁ — par innāṁ sārī’āṁ viklapāṁ la’ī alag tōṁ vadū prōsēsiṅ dī lōṛ sī atē iha ravāyatī chǎoqīng sidhāntāṁ dē viparīt sī. Phira māstar Yú Yōngqì (俞庸器) — jis nū̃ bāda vica Yǔhuā Chá takanīk nū̃ banā’uṇa vica mukhi sakhśa mānatā prāpta hō’iā — nē Lù Yíng tōṁ salah lī. Lù Yíng nē sujhā’v ditā ki uha apṇī sidhī-lā’īn “yúnwù chá” nū̃ hōra sudhārē, is nū̃ hōra patlī, gōl atē saṅghaṇ banā’ē — bilkul Zǐjīnshān pahāṛ ‘tē dēva-dāru (雪松, xuěsōng) dī suī’āṁ vāṅga. Yú Yōngqì nē, ba’dala vica, Lóngjǐng takanīk tōṁ li’ī ga’ī ‘zhuātiáo’ (抓条) — “farṛ kē khicaṇa” dī takanīk śāmala kītī — atē is nū̃ Lù Yíng dī ‘cuōtiáo’ nāl jōṛiā. saṭha tōṁ vadh tajuribē tōṁ bāda, 20 aprail 1959 nū navēṁ cāh dā pahilā jathā safaltāpūrvak banā’iā giā. Isdā nāṁ “Yǔhuā Chá” rakhiā giā — Yǔhuātái khittē dē nāṁ tē, jō guómíndǎng dē rāja dauraan kamīunistāṁ la’ī fasād dī jagha sī. Dēva-dāru dī suī dī śakala krāntīkārī śahīdāṁ dī sadā harē pal rahiṇa (万古长青, wàngǔ chángqīng) dī bhāvanā dā pratīk sī.

• Nāṁ:

  • “Nánjīng” (南京) — “dakhaṇī rājadhānī”, shahir Nánjīng.
  • “Yǔhuā” (雨花) — śābdik rūpa vica “mīnh phula” jāṁ “phulāṁ dī bāriś”. Iha nāṁ Yǔhuātái (雨花台, “mīnh de phulāṁ dī chat” ) khittē tōṁ hiā. Bauddha dantakathā dē anusār, dakkhaṇī rājavāṁśa (南朝, Náncháo) dē daura, bhikhu Yún Guāng (云光) nē itanē hridaisparśī ḍhaṅga nāl upadēsh ditā ki aasamāna tōṁ phula varasa pa’ī. Vīhvīṁ sadī vica, Yǔhuātái khētara gōmīndāṁ dvārā kamīunistāṁ atē krāntīkārī’āṁ dī fasād dī jagha banā giā atē ikk yādagar vica badala giā. Is tarāṁ, cāh dā nāṁ prācīn baudha dantakathā atē adhunik krāntīkārī itihās nū̃ jōṛadā hai.
  • “Chá” (茶) — “cāh”.

• Mānatā dī samaya-rēkhā:

  • 1959 — cāh dī racanā; “Cīn dē das mashhūr cāh” vica śāmala.
  • 1982 — Vāṇija mantraala dvarā sārē cīn dē mūlyāṅkana ‘tē 30 mashhūr cāhāṁ vicōṁ ika mānatā prāpta.
  • 1985 — Khētībāṛī mantraala dvarā sārē cīn dē mūlyāṅkana ‘tē 11 sabha tōṁ vadhī’ā cāhāṁ vica dōbarā śāmala.
  • 1986, 1990 — lagātār dō vār sārē cīn dē mashhūr cāh mukābalē jitē.
  • 2004 — Nánjīng dā pahilā utpād jis nū̃ bhūgōlik saṅkēt dā darja miliā.
  • 2006 — rāśṭrī mānaka GB/T 20605-2006 “Bhūgōlik saṅkēt: Yǔhuā Chá” apṇā’iā giā.
  • 2020 — Cīn-EU bhūgōlik saṅkēt samjhautē dī sūcī vica śāmala; Cīn dē Khētībāṛī Mantraala dvarā bhūgōlik saṅkēt vālē khētī utpād vaga rēkaśṟē rāka kītā giā.
  • 2021 — “Harī cāh nirmāṇ takanīk (Yǔhuā Chá nirmāṇ takanīk)” Cīn dī pañjavīṁ rāśṭrī agi’ātmak virāsata rēkaśṟī vica darj kītī ga’ī.
  • 2022 — “Cīn dī ravāyatī cāh utpādan takanīkāṁ atē sambandhit prathā’āṁ” dē hisē vaga Yūneskō dī agi’ātmak virāsata sūcī vica śāmala.

• Sabhiācārak mahattvapūrṇatā: Yǔhuā Chá sirf ikk pīṇ vālī cīza nahīṁ, sagōṁ Nánjīng dā ikk sachamuch dā “vizita kārḍa” hai. Pāñjavīṁ pīṛhī dē rakhasaka māstar (传承人, chuánchéngrén) Chén Shèngfēng (陈盛峰) dē śabadāṁ vica, “Yǔhuā Chá vica Nánjīng dē āpaṇē itihāsaka svāda nū̃ mahsūs kītā jā sakadā hai.” Iha cāh tin paratāṁ dē arath rakhadī hai: aasamānī phula dī bāriś dī prācīn baudha dantakathā, krāntīkārī’āṁ dī śahādata dī yāda, atē ikk jīvat kārīgarī parmparā dā adhunik māṇ jis nū̃ vishvāpī paimānē ‘tē mānatā prāpta hai. Yǔhuā Chá nū̃ suī-ākār baṇā’uṇ dī takanīk dā ikk mānaka vī manī jāndā hai: cīn dī’āṁ sabha tōṁ vaḍī’āṁ cāh yūnīvarasitī’āṁ is nū̃ suī-ākār harē cāhāṁ dī utpādan takanīk dē adhiayana la’ī ikk sikhī bahan vaga varatadī’āṁ hana.

3. Bana-sapatī Varṇan atē Kacī Samagrī:

• Kasmat/Kīśam: Yǔhuā Chá dē utpādan la’ī jhāṛīdār (灌木型, guànmù xíng) cāh dē paudē varatē jāndē hana, jin’hāṁ dī pattī’āṁ dā ākār 20 cm² taka hō sakadā hai, chōṭī jāṁ viākārī pattī vālī kisamāṁ (中小叶种, zhōng xiǎo yè zhǒng). Śifāraś kītī ga’ī kaḍhī (klōn) kisamāṁ (无性系良种, wúxìngxì liángzhǒng) vica: Qímén Zhū Yè (祁门槠叶), Jiǔkēng (鸠坑), Lóngjǐng Cháng Yè (龙井长叶), Lóngjǐng 43 (龙井43), Zhōng Chá 108 (中茶108). Yǔhuā Chá la’ī kisamāṁ dī caṇ vica ies tarhāṁ dī viśēśatā’āṁ dī bhāla kītī jāndī hai: pattī’āṁ dā harā raṅga, kalī’āṁ atē pattī’āṁ dā lambā ākār, komaltā banā’ī rakhaṇa dī caṅgī śakatī (持嫩性, chínènxìng), madham ru’inm̐o, amīnō asīḍ dī uccī mātar, atē ithōṁ dē halātāṁ dē anukūl hon dī caṅgī adaaptī.
• Vātāvaraṇī ugan dā ḍhaṅga: Utpādan dē kēndrī kheitara vica ‘lín chá jiān zuò’ (林茶间作) — cāh dē naal rakhān dī kāśata — dī padhatī lāgū kītī jāndī hai. Khāsataura ‘tē ‘méi lín tào zhǒng’ (梅林套种) — ālū bōkhārē (méihuā) dē jhaṛī’āṁ dē heṭhalāṁ cāh dī’āṁ jhāṛī’āṁ lagā’uṇē — dā namūnā hai. Khilharī hō’ī rosanī atē bōkhārē dē phula dī sughandha nū̃ sōkhaṇā ikk vilakkhaṇ sūkhama jalavāyū baṇā’undā hai, jo pattī dī komaltā vadha’undā hai atē isdī khūśabūdār prōfā’ila nū̃ bharpūr karadā hai.
• Tuṛā’ī: Basantī tuṛā’ī, saḵẖataī nāl Qīngmíng (清明 — aprail dā ārambha) dē tiohāra taka jāṁ usa dē āsa-pāsa. Sabha tōṁ vadhī’ā guṇvatā — pūrva-Qīngmíng tuṛā’ī (明前茶, Míngqián chá).
• Tuṛā’ī dā mānaka: Ikk kalī atē ikk khulhaṇa śurū hō rahī uparalī pattī (一芽一叶初展, yī yá yī yè chū zhǎn). Kalī-pattī dī kul lambā’ī — 3 cainṭīmīṭar tōṁ vadh nahīṁ (uccatam darjē la’ī — 1.5–2.5 cainṭīmīṭar). Kalī dī lambā’ī dā pattī nāl anupāt — 1:3 tōṁ 2:3. Kalī atē pattī dē vickāra kōṇ — 15° tōṁ vadh nahīṁ (uccatam darjē la’ī) atē 45° tōṁ vadh nahīṁ (mānaka la’ī). Khōkhālī kalī’āṁ (空心芽), kīṛē-makauṛē jāṁ bīmārī nāl kharaab kalī’āṁ (病虫芽), atē mīnh vica tuṛī’āṁ kalī’āṁ (雨水芽) dī virāsa nahīṁ kītī jāndī. 500 garam ucc guṇvatā dī taiār cāh la’ī 50,000 tōṁ 60,000 tak kalī’āṁ-pattī’āṁ lagadī’āṁ hana.
• Kacī samagrī dī’āṁ lōṛāṁ: Bēhad uccī’āṁ. Kacī samagrī tāzī, pūrī, bē mikanīkī nuksāna dī, ikkō ākār dī hōṇī cāhīdī hai. Pattī dī ghaṭō-ghaṭa khurarāpaṇa — sahī suī-ākār banā’uṇa la’ī ik zarūrī śarat hai.

4. Tiruvār atē Kāśata dī’āṁ Viśēśatā’āṁ:

• Jalavāyū: Nánjīng up-tāpakhalāī nam mānsūnī jalavāyū (亚热带湿润气候, yàrèdài shīrùn qìhòu) dē khetara vica sathita hai. Ausat sālāna tāpamāna — 15.5 °C. Sālāna varakhā — 900–1,000 mimī. Tūhar-mukata avadī — lagbhag 225 dina. Cār safā’ī nāl paribhāśita rutāṁ: garama, nam garmī’āṁ atē narama siālā. Cāh cuṇā’ī dē mausama dauraan viśēśa basantakālīna dhu’andha atē bhārī sītala kana amīnō asīḍ ikathī hōṇa atē komala, “havādār” khūśabūdār paida karan vica sahā’ika hōndī hai.
• Bhūgarbhī bhūmi atē uccā’ī: Cāh dē bāga nīcī’āṁ pahāṛī’āṁ dī koṇdhī’āṁ ḍulāṇāṁ (丘陵岗坡地, qiūlíng gǎngpō dì) ‘tē samudrī tala tōṁ lagbhag 60 mīṭar dī uccā’ī ‘tē sathita hana (utpādan dā kēndra). Upnagarī khetarāṁ (Jiāngníng, Lìshuǐ, Gāochún) vica uccā’ī 20 tōṁ 200 mīṭar taka hai.
• Mittī’āṁ: Pīlī-bhūrī (黄棕壤, huáng zōng rǎng) mittī’āṁ, jo Nánjīng dī’āṁ pahāṛī’āṁ la’ī khāsa hana. Haḍakarī thōṛī tēzābī: pH 4.1–6.1 — cāh dī jhāṛī la’ī anukūl raṇajī. Jēvika padārath nāl bharpūr, caṅgī jala nikāsī vālī’āṁ. Kēndrī khetara (Zǐjīnshān atē Yǔhuātái khetara) vica jvālāmukhī talćaṭ haigī hai, jo mittī nū̃ khanīzaṁ nāl bharpūr karadī hai.
• Jala sādhana: Yangtze nadī (长江, Chángjiāng) atē Nánjīng dī’āṁ anēkāṁ jhīlāṁ dī nēṛatā havā vica nirantar namī yakanī banā’undī hai, jihaṛī cāh dī’āṁ komala kalī’āṁ la’ī itanī zarurī hai.

5. Utpādan Takanīk:

Yǔhuā Chá dī nirmāṇ takanīk cīn dī’āṁ sabha harē cāhāṁ vicōṁ sabha tōṁ muśkila’āṁ vicōṁ manaī jāndī hai. Nánjīng dē khētībāṛī vijñānī Lǐ Sōng (李松) dē alaṅkārika tulanā dē anusār, jēkra Lóngjǐng vargī cauṛī cāh la’ī bāharī bal dā guṇāṅk 1 hai, ghumā’ī ga’ī Bìluóchūn vargī cāh la’ī — 3, tāṁ suī-ākār Yǔhuā Chá la’ī iha 5 hai. Isē la’ī Yǔhuā Chá dā svāda viśēś saṅghaṇa atē bharpūr hutā hai.

Utpādan rakhā:

鲜叶采摘 → 拣剔 → 摊凉（萎凋）→ 杀青 → 揉捻 → 打毛火 → 整形 → 干燥 → 筛分

• Tuṛā’ī (采摘, cǎizhāi): Bhāga 3 vica varṇita.
• Chāṅṭaṇā (拣剔, jiǎntī): Hastaka rupāṅtaran atē amāṇaka pattī’āṁ, ṭukaṛī’āṁ, malabē nū̃ haṭā’uṇā. Kacī samagrī dī ikkō jihīpatā la’ī atī sakhatī nāl nazarī niarīkhaṇa.
• Kumhalā hatā’uṇā / phailā’uṇā (摊凉/萎凋, tānliáng/wēidiāo): Tāzī tuṛī kacī samagrī nū̃ sāf bāṁsa dī ṭrē’āṁ ‘tē patalī parata vica 20–25 °C tāpamāna ‘tē 3–5 ghaṇṭē la’ī chāṁvēṁ havādār kamarē vica phailā ditā jāndā hai. Isa dauraan, pattī dī namī thōṛī ghaṭa jāndī hai, ghāha dī jihī badabū khatam hō jāndī hai, pālīfīnōl dā halkā ōksīkaraṇ śurū hō jāndā hai, jo kasa’īlāpaṇa ghaṭā’undā hai; prōṭīn are amīnō asīḍ vica (jo svāda nū̃ “tāzagī” pradān karadē hana) atē sṭārca are ghulaṇaśīl śakkarāṁ vica (jo “miṭhāsa” pradān karadī’āṁ hana) akhētī rūpa vaiara hā’īḍarōlā’īza hōṅdē hana. Iha paṛāva svāda-khūśabūdār prōfā’ila dī ikk tarāṁ dī “surati niāmtaka” hai. Pattī’āṁ nū̃ 1–2 vār naram jihī’āṁ harkatāṁ nāl palaṭiā jāndā hai.
• “Harēpā nāś” (杀青, shāqīng): Ōksīḍēz aṅgā nū̃ niśkrīya karan atē ōksīkaraṇ nū̃ rōkaṇa la’ī garam kṛāhī (锅, guō) vica bhunnā jāndā hai. Tāpamāna — lagbhag 180–200 °C. Udēśa — cokaṇā harā raṅga surakhita rakhaṇā, bachī hu’ī ghāha dī badabū dūr karnā, atē mukhaya khūśabūdār prōfā’ila nū̃ sathira karanā.
• Marōṛanā (揉捻, róuniǎn): Pattī’āṁ nū̃ hata naal jāṁ mikanīkī upkaraṇāṁ dī mada nāl maroṛiā jāndā hai, jisa nāla kauśikā’ī banaṭa ṭūṭa jāndī hai atē kauśikā’ī rasa satah ‘tē nikaladā hai. Iha pīṇ la’ī pūrī tarāṁ nishkarśaṇa dī nīhāṁ rakhadā hai atē cāh dī pattī’āṁ dī lambī “suī-ākār” disha baṇā’uṇa śurū karadā hai.
• Mūl khushakaṇ / “kacī aga lagiā’uṇā” (打毛火, dǎ máohuǒ): Antima akār baṇā’uṇ la’ī pattī nū̃ tiār karan atē namī nū̃ viākārī paṭharī ‘tē liā’uṇa la’ī thōṛhē samēṁ la’ī damākaṛā jihā garmī laiṅgī.
• Akār baṇā’uṇā / niṣkarshaṇ rūpa dēṇā (整形, zhěngxíng): Mukhya atē takanīkī taura ‘tē sabha tōṁ muśkila paṛāva, jō Yǔhuā Chá takanīk dī “ātmā” hai. Ithē hī mashhūr juṛavāṁ ‘cuōtiáo – zhuātiáo’ (搓条抓条, cuōtiáo zhuātiáo) lāgū kītā jāndā hai:
  • Cuōtiáo (搓条, cuōtiáo) — “pattī’āṁ rōla karana”: Takanīk, jo pahilī pīṛhī dē māstar Lù Yíng tōṁ virāsata vica milī. Pattī nū̃ kṛāhī dī divāra dē nāla hatthēlī’āṁ dē vicka rōla kītā jāndā hai, jisa nāla sidhī, laṁbī banaṭa baṇadī hai.
  • Zhuātiáo (抓条, zhuātiáo) — “farṛ kē khicaṇa”: Takanīk, jō Yú Yōngqì nē Lóngjǐng takanīk tōṁ laiṅdā atē suī-ākār la’ī anukūlita kītā. Hatthēlī cāh dī pattī nū̃ kṛāhī dī satah ‘tē “dhakē di’āṁ” atē “ghisaṛadī” hai, ikkō samēṁ saṅghaṇā karadī atē gōlākār baṇā’undī hai.
  • Pāñjavīṁ pīṛhī dē māstar — Chén Shèngfēng — nē isa śasatarāgāra nū̃ ‘dàngtiáo’ (荡条) — “jhumā’uṇa” — dī takanīk nāla racanātmak rūpa vica amīra kītā, jisa nāla śēra dē mūhāṛē (虎口, hǔkǒu) dī hatiālī dī basantī harkata dē kārana cāh dī pattī’āṁ varadī rahī’āṁ atē ikk viśēśa camaka atē sidhāpaṇa prāpta karadī’āṁ hana.
  • Samuhika rūpa vica, ika cycle vica ies tarhāṁ dī’āṁ harkatāṁ śāmala hana: “farṛanā — jhumā’uṇā — dabā’uṇā — dhakā deṇā — ghisaṛanā” (抓、荡、扣、推、抹, zhuā, dàng, kòu, tuī, mǒ). Bāharōṁ, iha dō sādhāraṇa harkatāṁ vāṅga dikhā’ī dēvā hai — “dhakē di’ō” atē “ghisaṛō” — par takanīk vica mahārata hāsala karana vica ghaṭō-ghaṭa tina sāla dī sikhalā’ī lagadī hai. Galata harkata cāh dī pattī nū̃ jāṁ tāṁ pipphaṇā karadī hai (Lóngjǐng vāṅga), jāṁ mōṛa ditī hai (Bìluóchūn vāṅga). Isē śurū la’ī Yǔhuā Chá di’āṁ is guṇgatā atē saralbudhī nāl akār baṇā’uṇa nū̃ “hatthēlī’āṁ vica bailē” dā nāṁ ditā giā.
• Khushakaṇ (干燥, gānzào): Akhētī rūpa vica bacī hu’ī namī nū̃ (≤ 7%) ikkō jihī tarāṁ dūra karana, akār nū̃ pūrā sathira karana atē antima khūśabū banā’uṇa la’ī, hōlaī-hōlaī ghaṭadē tāpamāna ‘tē bhu-paṛāvī khushakaṇ.
• Chāṅṇa atē darja-vaṇḍī (筛分, shāifēn): Antima kaibarēśana: cāh dī dhūṛa, ṭukaṛē haṭā’uṇē, ākār atē akār anusār ikasaṃga karanā, taiār utpād dī ikkō jihīpatā yakanī karanā.
• Mśīnakaraṇ: 1986 tōṁ, Yǔhuā Chá dī’āṁ pūrī tarāṁ mśīnanivēśī utpādan rakhā’āṁ safaltāpūrvak kāma kara rahī’āṁ hana. 2010 tak, kul utpādan dā lagbhag 90% mśīnī ḍhaṅga naal paida kītā jāndā sī. Fira vī, hastaka nirmāṇ guṇvatā dē ikk mānaka atē kārīgarī dī jīvat parmparā vaga kanāyama hai, jis dī agi’ātmak virāsata vaga surakhiā kītī jāndī hai.

Rakhasaka māstarāṁ dī rakhā (传承谱系, chuánchéng pǔxì):

Pīṛhī	Māstar	Yōgadāna
1-vīṁ	Lù Yíng (陆溁)	‘cuōtiáo’ takanīk dā santhāpaka; Zhōngshān Yúnwù Chá dā nirmātā
2-jī	Lín Shuāngguì (林双贵)	Gaṇarāja kal dauran utpādan dā vikāsa
3-jī	Yú Yōngqì (俞庸器), Wáng Jiāróng (王家荣)	‘zhuātiáo’ takanīk dī racanā; suī-ākār dā antima nirmāṇ (1959)
4-thī	Lǐ Zhìxiá (黎志遐), Zhào Xìnghuá (赵杏华)	Māniakaraṇ atē vistāra
5-vīṁ	Chén Shèngfēng (陈盛峰), Lù Kuíxiāng (陆葵香)	‘dàngtiáo’ takanīk nāla amīrī; Yūneskō vica śāmala; rāśṭrī rakhasaka
6-vīṁ	Wáng Yàlún (王亚仑)	Naujavān pīṛhī, jisa nē takanīk dē pūrē śasatarāgāra vica mahārata hāsala kītī

6. Iṇdriya-śaktī Viśēśatā’āṁ:

• Sukī pattī dā bāharī dīkh (外形, wàixíng): Patlī’āṁ, saṅghaṇī rōla kītī’āṁ suī-ākār cāh dī pattī’āṁ — ‘jǐnzhí’ (紧直, jǐnzhí) — jo dikhaṇa vica Zǐjīnshān pahāṛ dē dēva-dāru dī’āṁ suī’āṁ nāla miladī’āṁ-juladī’āṁ hana. Pattī’āṁ sidhī’āṁ, ruka vica gōlākār, tirī’āṁ, tikhaṭē sirē (锋苗挺秀, fēngmiáo tǐngxiù) vālī’āṁ hana. Raṅga — gahirā harā, halkī jihī camaka (色泽绿润, sèzé lǜrùn) vālā. Ipa-sirē’āṁ dē lukavēṁ cāndī-jihē citte ru’inm̐o (白毫隐露, báiháo yǐnlù) haigē hana.
• Sukī pattī dī khūśabū: Sāfa, tāzī (清香, qīngxiāng) — safāka harī’āṁ, phulaś (ōrkīḍa) dī tēz bakara atē halkē jihē gireī dī’āṁ barīkī’āṁ nāla.
• Pīṇ vālē ras dī khūśabū: Śānta, sāfa (清香幽雅, qīngxiāng yōuyǎ) — pramukha phula-ghāha dī tāna atē bhunnē jihē rāga dī patlī bārīkī nāla; narama pāṇī nāla tiār karaṇa ‘tē “havādār” phula vālī’āṁ bārīkī’āṁ ugghaṛadī’āṁ hana.
• Svāda (滋味, zīwèi): Tāzā, narama atē ikkō samēṁ bharpūra (鲜醇甘爽, xiān chún gān shuǎng). Mahasūs hōṇa vālī miṭhāsa (甘, gān), sukhada tāzagī (鲜, xiān), narama bharpūratā (醇, chún) atē tājagī bharpūra halakāpaṇa (爽, shuǎng). Bāda-svāda — lamba, huí gān (回甘, huígān) — hōlaī-hōlaī vadhadī miṭhāsa nāla. Suī-ākār baṇa’uṇa la’ī dūsarī’āṁ harī’āṁ cāhāṁ dē mukābalē vadh mikanīkī prabhāva dē kārana, Yǔhuā Chá dā “śarīra” saṅghaṇa hutā hai — iha isdī’āṁ viśēśatā’āṁ vicōṁ ika hai.
• Pīṇ vālē ras dā raṅga (汤色, tāng sè): Narama harā, sāfa, pāradarśī, jivanta cokaṇē raṅga (碧绿清澈, bìlǜ qīngchè) vālā. ‘Shàng tóu fǎ’ (上投法) vidhī nāla pīṇ vālā ras tiār karana ‘tē pāṇī dī satah ‘tē turata ru’inm̐o dā citaṭā jihā “bādal” dikhā’ī dēvā hai, atē cāh dī pattī’āṁ, hōlaī-hōlaī thalē baṭhadī’āṁ, gilāsa vica “nācadī’āṁ” hana — ik nazārā jis dī tulnā aksara “baraf dē gučhē nācaṇa” jāṁ “jaḍā’ī dī’āṁ suī’āṁ dā nāca” nāla kītī jāndī hai.
• Cāh dī pattī dē bace (叶底, yèdǐ): Komala, ikkō jihī, cokaṇī harī, tirī (嫩绿匀亮, nènlǜ jūnliàng). Kalī’āṁ atē pattī’āṁ pūrī’āṁ, bināṁ daṅga dī’āṁ, jo kacī samagrī dī ucc guṇvatā atē prōsēsiṅ dī sāvdhānī daśā’undī’āṁ hana.

Darja-vaṇḍī prāṇālī (GB/T 20605-2006 atē udyōgī mānakāṁ dē anusār):

Darjā	Kacī samagrī dā mānaka	Bāharī dīkh	Pīṇ vālā ras	Svāda
Viśēś 1-vāṁ (特级一等)	“1 kalī + 1 pattī” dā hisā ≥ 85%; lambā’ī 2.0–2.5 cm	Saṅghaṇī rōla kītī, gōl, sidhī, cīṛa dī suī vāṅga; citte ru’inm̐o saf nāla dikhā’ī dēvē	Narama harā, cokaṇā, pāradarśī	Tāzā, narama, tājagī bharpūra
Viśēś 2-jā (特级二等)	“1 kalī + 1 pattī” dā hisā ≥ 75%; lambā’ī 2.0–2.5 cm	Kasaī, sidhī, ikalī-dulle thōṛī jihī pipphī hō’ī pattī’āṁ sahanaśīla	Harā, cokaṇā	Tāzā, narama
1-vāṁ (一级)	Piḍhī’āṁ pattī’āṁ dā thōṛhā jihā hisā sahanaśīla	Kasaī, sidhī, pipphaṇē tatvāṁ nāla	Harā, cokaṇā	Sāfa, tāzā
2-jā (二级)	Vadh khurarī kacī samagrī	Kasaī, sidhī, ghaṭa ikkō jihī	Harā, cokaṇā	Tāzā, ghaṭa bharpūra

7. Rasa’ina Banaṭa:

Yǔhuā Chá, ikk ucc guṇvatā vālī basantī harī cāh hōṇ dē kārana, chōṭī tōṁ viākārī pattī’āṁ vālī’āṁ kisamāṁ tōṁ, ikk santulita rasa’ina prōfā’ila dikhā’undī hai:

• Pālīfīnōl (茶多酚, chá duōfēn): Harī cāh dē mukhya sakriya padāratha. Iha kaitēcina (儿茶素, ér chá sù) śāmala karadē hana, janhāṁ vica EGCG (epigēlōkaitēcīn-3-gālṭ) ughaṛa ke sāhamaṇē ā’undā hai — ikk śaktiśālī kudaratī aiṇṭī-āksīḍaiṇṭ. Yǔhuā Chá vica pālīfīnōl dī mātar — chōṭī-pattī vālī’āṁ kisamāṁ dī harī cāh la’ī damākaṛē hōvē (aam taura ‘tē, vaḍī-pattī vālī Yúnnán cāhāṁ dē mukābalē ghaṭa, par safāka aiṇṭī-āksīḍaiṇṭ prabhāva la’ī kāfī). Kaitēcīna EKG atē EGC atē unhāṁ dē āksīkrit rūpa (thiyāflāvina) pīṇ vālē ras nū̃ kasēlāpaṇa atē kasa’avāṁ pradān karadē hana, nāla hī dil dī surakhiā dī śakatī rakhīdī hai.
• Amīnō asīḍ (氨基酸, ānjī suān): Amīnō asīḍ dī uccī mātar — pūrva-Qīngmíng cāhāṁ dī ikk khāsa viśēśatā hai, ki’uṅki jaṛhī basantī halātāṁ vica kaitēcina dā nirmāṇ hauli hō jāndā hai atē amīnō asīḍ dā — vadh jāndā hai. Mukhya tatva — L-thīaīnī (L-茶氨酸, L-chá ānjī suān), jo svāda nū̃ khāsa “miṭhī tāzagī” (鲜甜, xiāntián) atē “umāmī” pradān karadī hai. L-thīaīnī kaffīna dī kārjavā’ī nū̃ badaladē hō’ē, sunaṇa la’ī binā ālasa dē ārāma pradān karana la’ī vī zimēvāra hai.
• Alkalō’īḍa (生物碱, shēngwù jiǎn): Kaffīna (咖啡碱, kāfēi jiǎn) — damākaṛī mātar, harī cāh la’ī khāsa. Thī’ōbrōmīna (可可碱, kěkě jiǎn) atē thī’ōfilīna (茶碱, chá jiǎn) — ma’āmūlī mātarāṁ vica. L-thīaīnī dē nāla juṛavāṁ vica kaffīna, tīkhī jāgaṇa-śaktī dī’āṁ cirāṁ tōṁ bināṁ, narama, lamī utegana pradān karadī hai.
• Vitāmina: Vitāmina C (askārōbika asīḍ) — harī cāh is nū̃ faramaṇṭ kītī’āṁ cāhāṁ dē mukābalē kāfī bahtar rūpa vica surakhita rakhīdī hai. Vitāmina B (B₁, B₂, B₃).
• Khanīja padāratha: Flōrīna (daṇḍa ināma nū̃ majabūta karana vica sahā’ika), pōṭāśī’ama, maignīśī’ama, jisata, maignānīza. Kēndrī khetara dī jvālāmukhī talćaṭa dē kārana khanīja banaṭa bharpūra hai.
• Khūśabūdār yogika: 300 tōṁ vadh vaiāśīla tatva, janhāṁ vica līnālūla, girānī’ōla, sisa-3-hēksēnōla (jo “harī” tāzagī pradān karadā hai), fēnīlēsīṭailḍihā’īḍa (phula dī bārīkī’āṁ) śāmala hana.

8. Lābhakārī Guṇa:

• Aiṇṭī-āksīḍaiṇṭ kārj (抗氧化, kàng yǎnghuà): Kaitēcīna atē vitāmina C azāda mūla-kīl nū̃ niśkrīya karadē hana, kauśikā’ī jhillī’āṁ atē DNS nū̃ āksīkaraṇī nukasāna tōṁ baca’undē hana.
• Dil atē nāṛī-prāṇālī la’ī sahā’itā (抗心脑血管疾病): Kaitēcīna EKG atē EGC “māṛē” kōlaiṣṭarāla dē pātar nū̃ ghaṭā’undē hana, pletalēṭa ikathē hōṇa nū̃ rōkadē hana atē nāṛī’āṁ dī laćakadārī bana’ī rakhadē hana.
• Therakanapaṇē nū̃ vadha’uṇā atē śarīra dā bhāra ghaṭā’uṇā (减肥, jiǎnféi): Pālīfīnōl cōrba dē ṭuṭaṇa nū̃ tēz karadē hana atē aṇṭaṛī vica unhāṁ dā sauṣaṇa ghaṭā’undē hana.
• Tājagī dēṇa atē dimāgī kārja vadha’uṇa dā prabhāva (提神, tíshén): Kaffīna atē L-thīaīnī dā juṛavāṁ ikk santulita mānasika utegana pradān karadā hai: dhiāna kēndrita karana, yādaśakatī atē kāma kusala rakama vadhā’undā hai, “kaffīna dē jhaṭakē” tōṁ bināṁ.
• Hazamē la’ī sahā’itā (消食, xiāoshí): Hāzamē ēnzā’imāṁ dē nikalasa nū̃ utegita karadī hai, ciknē bhōjana nū̃ bacana vica sahā’ika hai.
• Pēśāba jiālān dā prabhāva (利尿, lìniào): Kaffīna atē thī’ōbrōmīna faulāda narmā’ī nāla pēśāba dā utpādana vadha’undē hana, fazla tarala padāratha atē zaherīlē tatvāṁ nū̃ bāhara kaḍhṇa vica sahā’ī hōndē hana.
• Daṇḍa atē mūh dī garbatī: Cāh vica maujūda flōrīna ināma nū̃ majabūta karadī hai atē daṇḍa dē galana nū̃ rōkadī hai.
• Rēḍī’ōprōṭaikṭīva kārj (抗辐射, kàng fúshè): Pālīfīnōl rēḍī’ō-sakriya ā’īsōṭōpa isṭrōṇṭī’ama-90 atē kōbālṭa-60 nū̃ bānhaṇa dī śakatī rakhidē hana.
• Tājagī bharpūra atē pi’āsa bujhā’uṇa dā prabhāva (清神, qīngshén): Garamī dē mausama la’ī ādarśa — ṭhaṇḍā karadī, tāzagī pradāna karadī, phira tōṁ bharadī hai.

9. Pīṇ la’ī tiārī:

• Pāṇī dā tāpamāna: 80–85 °C (viśēś darjē la’ī — 80 °C dē nēṛē, 1-2 darjē la’ī — 90 °C tak). Thiṭha ubāla pāṇī varataṇa dī sakhata manāhī hai — iha pattī dī komala banaṭa nū̃ tabāha kara didā hai, khūśabū nū̃ “māra” didā hai atē kaṛvāhata pradāna karadā hai (忌用沸水, jì yòng fèishuǐ).
• Cāh dī mātar: 150–200 mimī pāṇī la’ī 3–5 garama (“yūrapīana” gilāsa vica pīṇ dī vidhī); 100–120 mimī pāṇī la’ī 6–8 garama (gàiwǎn vica guṇafū chá vidhī, dhu’ī’āṁ dē nāla).
• Bharapaṇa:
  • Śīśē dā gilāsa (玻璃杯, bōlí bēi): Yǔhuā Chá la’ī klāsikal atē sabha tōṁ vadh sifāraśī tarīkā. Pāradarśī divārāṁ “suī’āṁ dē nāca” dā ananda laiṇa dī āgi’ā didī’āṁ hana — is cāh dē mukhya sauhajharē sukhāṁ vicōṁ ika. Gilās dī samā’ī 200–250 mimī.
  • Cīnī miṭṭī dā gàiwǎn (盖碗, gàiwǎn): 100–150 mimī dī samā’ī vālā cittā cīnī — dhu’ī’āṁ dē ḍhaṅga nāla vadh varaṇagī nāla khūśabū atē svāda cakhṇa la’ī.
  • Śīśē dī kaitalī: samūhaka cāh pīṇa atē pīṇ vālē ras dī khūbasūratī dikhā’uṇa la’ī anukūla.
• Sifāraśī vidhī — ‘shàng tóu fǎ’ (上投法, shàng tóu fǎ) — “uparōṁ pā’uṇa dī vidhī”:
  1. Bharapaṇā garama karanā: Gilāsa jāṁ gàiwǎn nū̃ ubāla pāṇī nāla dhō la’ō, pa’ī hō’ī gaḍha kāḍha dēvō.
  2. Pāṇī pā’uṇā: Gilāsa nū̃ garama pāṇī (80–85 °C) nāla lagbhag sattamē hisē taka bharō.
  3. Cāh pā’uṇī: Cāh dī’āṁ suī’āṁ nū̃ hōlaī jihā pāṇī vica pā dēvō. Iha satah ‘tē turata rui’āṁ dē citaṭē baḍala nāla ḍhaka jāndī’āṁ hana, phira hōlaī-hōlaī gōl gōl ghumadī’āṁ atē thalē baṭhadī’āṁ hana — “jivēṁ ikk śānta dina baraf dē gučhē”.
  4. Bhigōṇā: 2–3 miṇṭ. Intazāra karō jadōṁ taka cāh dī pattī’āṁ dī odhāṁ thalē baṭha kē phaila na jāṇa.
  5. Cakhṇa: Jadōṁ gilāsa vica pīṇ vālē ras dā lagbhag tihā’ī rahi jāvē tāṁ pī’ō. Garama pāṇī milā’udē rahō atē 3–4 vār dōhrā’u.
• Vikalpak vidhī — gōngfū chá (gàiwǎn):
  1. Gàiwǎn atē chahai nū̃ ubāla pāṇī nāla garama karō.
  2. 6–8 garama cāh pā’ō.
  3. Narama harī cāh la’ī dhuliā’ī aam taura ‘tē chaḍa ditī jāndī hai — jāṁ naganā (3–5 saikat) kītī jāndī hai.
  4. Pahilī dhu’ā’ī: 20–40 saikat.
  5. Agalī’āṁ dhu’ī’āṁ: samāṁ 10–15 saikat vadha’undē rahō. Guṇavatā vālī Yǔhuā Chá 3–5 dhu’ī’āṁ bardāśata kara sakadī hai.
• Cakhṇa dī’āṁ salahāṁ: Cakhṇa vēlē, pīṇ vālē ras nū̃ apṇī jībha dī pūrī satah ‘tē phailaṇa dēvō — is tarāṁ huí gān (回甘, huígān — hōlaī-hōlaī vadhadī miṭhāsa) sabha tōṁ vadhī’ā ḍhaṅga nāla ugghaṛadī hai. Khālī peṭa cāh nā pī’ō — pālīfīnōl dī uccī gaṛhatā pēṭa vica bē-ārāmī paidā kara sakadī hai. Pīṇa la’ī pīṇ vālē ras dā anukūla tāpamāna — 50–60 °C.

10. Sambhālaṇa:

Yǔhuā Chá ikk narama harī cāh hai, jō bāharī halātāṁ pratī bahuta hī saṃvēdanaśīla hai. Sahī sambhālaṇa isdī tāzagī bana’ī rakhaṇa dī gaṛaṇṭī hai.

• Tāpamāna: Anukūla — 0–5 °C (farīza). Vadhā hacā tāpamāna amīnō asīḍ, vitāmina atē khūśabūdār yogikāṁ dī tuṭaṇa nū̃ tēz karadā hai.
• Havābada: Zarurī. Yǔhuā Chá — pauraisa, higrōskōpika sāmagirī (疏松多孔的亲水茶) hai, jisa vica namī atē badabū sōkhaṇa dī śakatīśālī śakatī hai. Havābada ḍaḍa (vēkī’ama pakaṭa vālā paṇṇī-bharaṇā, kasa ḍakaṇa vālā mōṭā) vica sambhālaṇa karō.
• Роśaṇī dē bhadakana tōṁ surakhī: Роśaṇī klōrōfīla atē pālīfīnōl dē āksīkaraṇ nū̃ tēz karadī hai, jisa nāla raṅga khō jāndā hai atē khūśabū “sāṛa” jādī hai.
• Virāna badabū’āṁ tōṁ surakhī: Masālī’āṁ, atra, gharēlū rasainika atē dūjī’āṁ khūśabūdār cīzāṁ dē nāla sambhālaṇa dī sakhata manāhī hai.
• Āksījana tōṁ surakhī: Āksīkaraṇ pīṇ vālē ras dē bhūrē hōṇa, tāzagī khōṇa atē pōśaṇ mūla ghaṭaṇa dā kārana baṇadā hai.
• Sifāraśa: Mukha bhaṇḍāra nū̃ havābada paikaṁza vica farījara jāṁ farīza vica rakhō. Rozānā varatōṅ la’ī ik thōṛhī jihī mātar (1–2 hōrāḥ la’ī) kadha la’ō — tāpamāna badalaṇa vēlē namī jamā hōṇa tōṁ bacaṇa la’ī pūrā paikaṁza hara rōza nā kaḍhō. Khulhaṇa tōṁ bāda — jitāṛā jaladī hō sakē varatō — Yǔhuā Chá dī tāzagī sidhē taura ‘tē isdī khūśabū atē svāda nū̃ niradhārita karadī hai.

11. Kīmata atē Nakala:

• Kīmata śrēṇī: Yǔhuā Chá — viākārī atē uccī kīmata śrēṇī dā cāh. Pūrva-Qīngmíng hatthī tuṛā’ī dē viśēśa darjē bāhutī mahaṅgē hō sakadē hana. Kīmata tuṛā’ī dē samēṁ (Qīngmíng tōṁ pahilāṁ / bāda), darjē, hatthī jāṁ mśīnī prōsēsiṅ, utpādaka dī sadāvadā atē bhūgōlik saṅkēta pedā karana vālē sanada dī maujūdagī ‘tē nirbhara karadī hai.
• Udyōga dā paimānā: 2026 tak, cāh dē bāgāṁ dā kheitara 120,000 mū (lagbhag 8,000 hēkṭar) tak lai jāuṇē, sālāna utpādan maatrā — 600 ṭana, mudala utpādān dī kīmata — 500 milī’ana yū’āna, kul laṛī dī kīmata — 1 arab yū’āna tōṁ vadh, isa udyōga vica lagē lōkāṁ dī gaṭhā — 30,000 tōṁ vadh hōvēgī.
• Nakala tōṁ bacaṇ dē tarīkē:
  • Ajihē utpādakāṁ atē vikrētā’ōṁ tōṁ kharīdō jin’hāṁ kōla viśēśa bhūgōlik saṅkēta cinnha “雨花茶” (GB/T 20605-2006 rēkaśṟī nambara dē nāla) varataṇa dā adhikāra hai.
  • Akār dī jāṅca karō: asalī Yǔhuā Chá — idāṁ-tak sidhī’āṁ, ruka vica gōl, patlī’āṁ suī’āṁ hana jin’hāṁ dē sirē tikhaṭē, gahirā harā raṅga, camaka atē citte ru’inm̐o vālā hai. Jēkara cāh dī pattī’āṁ pipphī’āṁ, muṛī’āṁ, ikk jihē ākār dī’āṁ nahīṁ jāṁ dhavalī’āṁ hana — tāṁ ih sambhavata: nakala jāṁ ghāṭā darjā hai.
  • Sukī cāh dī khūśabū — sāfa, tāzī, phula vālī bārīkī’āṁ nāla — bināṁ gillāṇa, “machī” dī badabū jāṁ tīkhī balaṇa dī badabū dē.
  • Pīṇ vālā ras — sāfa, pāradarśī, narama harā. Dhavalā jāṁ pīlā jihā ras ghāṭī guṇvatā jāṁ takanīk ḍhā’ā dā saṅkēta hai.
  • Bahata ghāṭī kīmata — nakala jāṁ utpād baṭarā’uṇē dā ṭakasālī saṅkēta.

12. Dilacaspī Bharpūra Tathya:

• Cīṛa dī suī dī śakala dī caṇ sahajāṁ nahīṁ kītī ga’ī sī: Zǐjīnshān pahāṛ dē dēva-dāru atē cīṛa sadā harē rahiṇa vālē rukha hana, jō śahīda hīrō’āṁ dī ātmā dī amarī’āṁ dā pratīka hana (万古长青, wàngǔ chángqīng — “das hazāra pīṛhī’āṁ taka sadā harā”). Cāh dī racanā prakriā vica darātī-hathauṛē, taravāra, bhālē atē phula dī pattī’āṁ dē akār viākārī vikala vicārē ga’ē san, par unhāṁ sārī’āṁ nū̃ avaiāvahārika hōṇa dē kārana rada kara ditā giā.
• Yǔhuā Chá ‘Cīn dī’āṁ tīn mashhūr suī’āṁ’ (中国三针, Zhōngguó Sānzhēn) vicōṁ ika hai, Húnán dē Ānhuà Sōngzhēn atē Húběi dē Ēnshī Yùlù dē nāla.
• Yǔhuā Chá dī cāh takanīk dē mūla 1907 tōṁ shurū hudē hana — Jiāngnán cāh bāga sabhā, cīn dē itihās vica pahilī sarkārī cāh khōja aṅga sansthā taka.
• Ik navēṁ māstar nū˜ ‘cuōtiáo – zhuātiáo’ dī buniyādī takanīk sikhana la’ī lagātāra ghaṭō-ghaṭa tina sāla dā abhiāsa cāhīdā hai. Sabha tōṁ batītī māstarani’āṁ, jin’hāṁ dā abhiāsa pachattara sālāṁ tōṁ vadh hai, sattara sālāṁ tōṁ vadh umara vica vī kāma kara rahī’āṁ hana.
• Chén Shèngfēng dē bachana anusār, bhāvē Nánjīng ikk vaḍā cāh utpādaka khetara nahīṁ hai, cīnī cāh sabhiācār dē itihās vica isdā ikk ivaśia sthana hai: ithē “śarāba dī jagha cāh” (Pūrvī Wú) dī prathā śurū hō’ī, ithē Lù Yǔ ā’iā, ithē Zhū Yuánzhāng nē dabā’ī ga’ī cāh nū̃ “khatama” kītā, ithē pahilī sarkārī cāh khōja aṅga sansthā sathāpita kītī ga’ī.
• Yǔhuātái khittā sirf cāh la’ī nahīṁ, sagōṁ “yǔhuā patharāṁ” (雨花石, yǔhuā shí) la’ī vī mashhūra hai — raṅga-biraṅgē pālīś kītē agāṭa atē jespēra, jin’hāṁ nū̃ ithōṁ dē lōka “aasamānī phula dī bāriś dī’āṁ pathrā’ī ga’ī’āṁ pattī’āṁ” manadē hana. Is tarāṁ, “Yǔhuā” nāṁ cāh, patharāṁ atē baudha dantakathā nū̃ ikk ikathē sabhiācārak sthāna vica jōṛadā hai.
• Lù Yǔ dē “Cāh dē klāsika” (《茶经》, Chá Jīng) dē anusār, Jìn (晋, Jìn) yug dē dauraan Nánjīng vica pahilāṁ hī ikk buḍhī aurata maujūda sī, jō hara savēra ikk annt dhārā kaṇḍēā karakē cāh vēcadī sī — cīnī itihās vica cāh dē viāpāra dī’āṁ sabha tōṁ pahilī’āṁ dantakathā’āṁ vicōṁ ika.

13. Dūsarī’āṁ Harī’āṁ Cāhāṁ Nāla Tulana:

• Xīhú Lóngjǐng (西湖龙井): Cauṛī harī cāh dā mānaka. Pūrī tarāṁ alaga ākārigat vigi’āna (cauṛī va. suī-ākār), akār baṇā’uṇa dī alaga mukhya vidhī (kṛāhī vica dabā’uṇā va. rōla karanā atē khicaṇā). Lóng Jǐng — bīna-gōlī, halkē “kṛāhī” dī khūśabū vālā; Yǔhuā Chá — vadh phula-ghāha, vadh mikanīkī prabhāva dē kārana saṅghaṇa śarīra vālī. Nirmāṇa dī takanīkī muśkila dē anusār, Yǔhuā Chá Lóngjǐng tōṁ vadh hai.
• Bìluóchūn (碧螺春): Jiāngsū (Tài Hū dī jhīla) dī klāsikal ghumā’ī ga’ī harī cāh. Akār — chōṭī spirala; Yǔhuā Chá — sidhī suī. Dōvēṁ cāh — basantī, chōṭī-pattī, ucc amīnō asīḍ vālī. Bìluóchūn — vadh narama, phala vālī bārīkī’āṁ nāla; Yǔhuā Chá — vadh sidhā, “khanīzī”, saṅghaṇa śarīra vālī.
• Ānhuà Sōngzhēn (安化松针): ‘Tīn mashhūr suī’āṁ’ vicōṁ Húnān khatirān dī suī-ākār cāh. Akār vica nēṛē, par kacī samagrī dī ksama (Húnān dī viākārī-pattī ksama), tiruvār (Xuěfēngshān pahāṛa) atē svāda prōfā’ila (vadh kasa’īlī, safāka kaṛavāhata nāla) dē anusār alaga.
• Ēnshī Yùlù (恩施玉露): Húběi dī suī-ākār cāh, par jo ‘zhēngqīng’ (蒸青) — “bhāpē ga’ī” harī cāh (bhunnaī nū̃, bhāpa naal niśkrīyakaraṇ) dī śrēṇī vica ā’undī hai. Yù Lù — svabhāva vica vadh “jāpānī”, svāda vica safāka samudrī harēpā vālī; Yǔhuā Chá — “viśudha cīnī”, bhunnē jihī bārīkī atē phula vālī khūśabū nāla.
• Xìnyáng Máojiān (信阳毛尖): Hénán dī patlī ghumā’ī ga’ī harī cāh. Iha vī “das mashhūr” dī śrēṇī vica ā’undī hai, par ākārigat taura ‘tē — idāṁ-tak suī vāṅga nahīṁ, sagōṁ ikk patlī pattī vāṅga. Máojiān — vadh ru’inm̐o vālī, pramukha ākharōṭ dī bārīkī nāla; Yǔhuā Chá — vadh cikanī, phula dī zōra dīvē vālī.

14. Sambhāvita Nāfākī’āṁ:

• Kaffīna pratī sāṛebhaṇḍakī: Kaffīna pratī vadhī hō’ī sāṛebhaṇḍakī vālē lōkāṁ nū˜ śāma atē sauṇa tōṁ pahilāṁ cāh pīṇa dī sifāraś nahīṁ kītī jāndī.
• Khālī peṭa pīṇā: Harī cāh dā gaṛhā ras pālīfīnōl atē kaffīna dī uccī mātar rakhīdā hai, jō pēṭ dī šlayamī lai’ī jaśa rakhīdā hai. Bhōjana tōṁ bāda jāṁ halkē naśatē dē nāla cāh pīṇa dī salah ditī jāndī hai.
• Navī cāh (新茶, xīn chá): Tāzī banā’ī ga’ī Yǔhuā Chá nū˜ pīṇa tōṁ pahilāṁ ghaṭō-ghaṭa dō hōrāḥ (atē bahtar — paḵẖvaṛā bhar) la’ī rakhō. Pūrī tarāṁ tāzī cāh vica an-āksīkrit pālīfīnōla, ailḍīhā’īḍa atē alakahala pēṭ atē aṇṭaṛī’āṁ vica bē-ārāmī paidā kara sakadē hana.
• Garbhāvathā atē dudha pilā’uṇa dā kal: Ma’āmūlī mātarāṁ vica pīṇā sahanaśīla hai, par kaffīna dī maujūdagī dē kārana ḍākaṭara dī salah laiṇa dī sifāraś kītī jāndī hai.
• **Pēṭ atē grāhāṇī dā aalasar: Satarkatā varataṇa cāhīdī hai — pālīfīnōl atē kaffīna hā’īḍrōklōrika tēzāba dē nikalasa nū̃ utegita kara sakadē hana.
• Māhvārī kal: Ravāyatī cīnī cikitsā vica, harī cāh nū̃ “ṭhaṇḍī” (寒, hán) cīza manaī jāndī hai, atē māhvārī dauraan auratāṁ nū˜ isdē sēvaṇa nū̃ sīmata rakhṇa dī salah ditī jāndī hai.
• Davā’ī’āṁ nāla amala-pāṭh: Kaitēcīna lohē atē kujha aṇṭībāyōṭika davā’ī’āṁ dē sauṣaṇa nū˜ prabhāvata kara sakadē hana. Cāh atē davā’ī’āṁ dā sēvaṇa ghaṭō-ghaṭa ika ghaṇṭē dē faaslē ‘tē karana dī salah ditī jāndī hai.
• Pīṇ vālē ras dā tāpamāna: Anukūla — 50–60 °C. Bahuta garama cāh (65 °C tōṁ vadh) bhōjana-nāṛī dī šlayamī nū˜ nuksāna pahuṅcā sakadī hai.

AḴẖīrī taura ‘tē:

Nánjīng Yǔhuā Chá ikk virōdhābhāsī cāh hai: cīnī cāh dī’āṁ das mahān cāhāṁ vicōṁ sabha tōṁ navī’āṁ vicōṁ ika, par Nánjīng dī sabha tōṁ prācīn cāh parmparā tōṁ paidā hō’ī, jō Saṭ Dinastī dē yuga taka jādī hai. Isdē dhōkhēbhāj rūpa vica sādhāraṇa cīṛa dī suī dī śakala dē pichē, harī cāhāṁ dī dunī’āṁ vica sabha tōṁ muśkila akār baṇā’uṇa takanīka hai — “hatthēlī’āṁ vica bailē”, jis nū˜ Yūneskō dvārā samuchī mānakatā dī virāsata mana giā hai. Yǔhuā Chá tin paimānē rakhatī hai: itihāsaka — śahīda krāntīkārī’āṁ dī yāda atē aasamānī phula dī bāriś dī prācīn baudha dantakathā; dastakārī — Lù Yíng (1907) tōṁ Wáng Yàlún (21-vīṁ sadī) taka māstarāṁ dī ikk vilakkhaṇa rakhā; atē indriya-sanvēdī — sāfa harī tāzagī, narama phula vālī khūśabū, saṅghaṇa “śarīra” atē huí gān dī lambī miṭhāsa, jō hara dhu’ā’ī vica ugghaṛadī hai. Ika pāradarśī gilāsa vica Yǔhuā Chá tiār karō atē vēkhō ki jiōṁ cāndī dī’āṁ suī’āṁ panē dē pāṇī vica ghumadī’āṁ hana, tusīṁ sirf cāh nahīṁ pī rahē — tusīṁ usa shahir dē jīvata itihās nū˜ chuha rahē hō, jis nē cīn nū˜ ḍhilī cāh dī parmparā ditī, Lù Yǔ dā Qīxiá mandar dī divārāṁ nēṛē savāgata kītā, atē aja vī “hatthēlī’āṁ vica bailē” dā rahasa bana’ī rakhī’ā hai — māstar tōṁ māstar taka, pīṛhī dar pīṛhī.